Die dunkelste Periode in der Geschichte Lettlands im 20. Jahrhundert war der Zweite Weltkrieg und seine Folgen: die Besetzung des Landes durch die beiden totalitären Regime, die UdSSR und Nazi-Deutschland. Gemäß einem Geheimabkommen vom 23. August 1939 teilten Hitler und Stalin Osteuropa unter sich auf, und die UdSSR besetzte Lettland am 17. Juni 1940.[1]„Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847
Im ersten Jahr der sowjetischen Besatzung kam es in Lettland zu systematischen Repressionen gegen Personen, die als gefährlich oder potenziell illoyal gegenüber dem sowjetischen Regime galten. In den ersten Wochen der sowjetischen Herrschaft verhaftete und deportierte die sowjetische Staatssicherheit NKWD fast die gesamte politische Führung Lettlands, einschließlich des lettischen Präsidenten Karlis Ulmanis.[2]Daina Bleiere, “Padomju okupācija Latvijā, 1940.-1941. gads.” In Nacionālā enciklopēdija, last accessed January 25, 2024, https://enciklopedija.lv/skirklis/22214 Am 14. Juni 1941 fand die wichtigste Repressionsmaßnahme statt: die Deportation von 15.424 Menschen aus Lettland in den Osten der UdSSR.[3]„Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847 Der NKWD verhaftete mehr als 4.000 Menschen (vor allem Männer) und sperrte sie in Arbeitslager (GULAG) ein, während Frauen und Kinder in der Regel in spezielle Siedlungsgebiete in Sibirien geschickt wurden.[4]“The first period of Soviet occupation,” in Policy of occupation powers in Latvia, 1939-1991: a collection of documents, ed. Elmārs Pelkaus (Riga, Nordik, 1999), S. 107.
Nazi-Deutschland griff die UdSSR am 22. Juni 1941 an. In den folgenden Wochen zog sich die Rote Armee zurück, und deutsche Truppen eroberten das Gebiet Lettlands. Aufgrund der sowjetischen Politik und Repressionen in den Jahren 1940-41 begrüßte ein Teil der lettischen Bevölkerung den Regimewechsel. Doch die Besatzung durch Nazi-Deutschland war ebenso repressiv wie die der Sowjetunion. Der Holocaust, die Ermordung von 70.000 lettischen Juden, war die größte Gräueltat, die das nationalsozialistische Regime auf dem Gebiet Lettlands verübte.[5]Valters Nollendorfs et al. (eds.), The Three Occupations 1940-1991: Soviet and Nazi Take-overs and their Consequences (Riga: Occupation Museum Foundation 2005), … Continue reading
Sowjetische Truppen besetzten das lettische Territorium in den Jahren 1944 und 1945 erneut. Die zweite sowjetische Besatzung war mit neuen politischen Repressionen verbunden. In den ersten Nachkriegsjahren waren die Letten aktiv an einer nationalen Widerstandsbewegung beteiligt. Das Ziel dieser nationalen Partisanen war die Wiederherstellung der Unabhängigkeit Lettlands.[6]Heinrihs Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944–1956. Riga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012. In den 1940er Jahren wurden viele Teilnehmer und Unterstützer der Widerstandsbewegung verhaftet; Personen, die freiwillig oder unter Zwang mit dem deutschen Besatzungsregime kooperiert hatten sowie andere Bevölkerungsgruppen wurden bestraft. Die sowjetische Staatssicherheit NKWD verhaftete zwischen 1944 und 1945 etwa 38.000 Menschen.[7]Totalitātro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. 1940.-1953. In: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/?page_id=3976 Im März 1949 folgte eine weitere Welle von Massendeportationen. Der NKWD deportierte 42.195 Personen – darunter viele Frauen und Kinder – aus Lettland nach Sibirien und in andere weit entfernte Gebiete der UdSSR.
Autorin: Rūta Stilve
Übersetzer: Jan Otto
The darkest period in the history of Latvia in the 20th century was the Second World War and its aftermath: the occupation of the country by the two totalitarian regimes, the USSR and Nazi Germany. According to a secret agreement reached on August 23, 1939, the USSR and Nazi Germany split Eastern Europe among each other and the USSR occupied Latvia on June 17, 1940.[8]„Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847
Systematic repressions of persons deemed dangerous or potentially disloyal to the Soviet regime took place in Latvia during the first year of the Soviet occupation. In the first weeks of Soviet rule, the Soviet state security NKVD arrested and deported almost the entire political leadership of Latvia, including Latvia’s president Karlis Ulmanis.[9]Daina Bleiere, “Padomju okupācija Latvijā, 1940.-1941. gads.” In Nacionālā enciklopēdija, last accessed January 25, 2024, https://enciklopedija.lv/skirklis/22214 On June 14, 1941, the main repressive action took place: the deportation of 15.424 people from Latvia to the east of the USSR.[10]„Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847 The NKVD arrested more than 4.000 people (mostly men) and imprisoned them in corrective labor camps (GULAG), while they sent women and children to special settlement ares in Siberia.[11]“The first period of Soviet occupation,” in Policy of occupation powers in Latvia, 1939-1991: a collection of documents, ed. Elmārs Pelkaus (Riga, Nordik, 1999), p. 107.
Nazi Germany attacked the USSR on June 22, 1941. In the following weeks, the Red Army withdrew, and Nazi Germany captured the territory of Latvia. Because of the Soviet policies and repressions in 1940-41, a part of the Latvian people welcomed the regime transition. But the occupation by Nazi Germany was as harsh as that of the Soviet Union. The Holocaust, the killing of 70.000 Latvian Jews, was the biggest atrocity carried out by Nazi Germany on the territory of Latvia.[12]Valters Nollendorfs et al. (eds.), The Three Occupations 1940-1991: Soviet and Nazi Take-overs and their Consequences (Riga: Occupation Museum Foundation 2005), … Continue reading
The USSR re-occupied the territory of Latvia in 1944 and 1945. The second Soviet occupation came with new political repressions. During the first years after the war, Latvians were actively involved in a national resistance movement. The goal of these national partisans was to restore the independence of Latvia.[13]Heinrihs Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944–1956. Riga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012. In the 1940s, many participants and supporters of the resistance movement were arrested; people who had cooperated voluntarily or by force with the German occupation regime and other groups of population were punished. The Soviet state security (NKVD) arrested approximately 38.000 people between 1944 and 1945.[14]Totalitātro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. 1940.-1953. In: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/?page_id=3976 In March 1949 another wave of mass deportations followed. The NKVD deported 42.195 individuals—including many women and children—from Latvia to Siberia and other far-off areas of the USSR.(Ibid.)
Author: Rūta Stilve
Tumšākais periods Latvijas 20. gadsimta vēsturē bija Otrais pasaules karš un tā sekas: divu totalitāro režīmu, PSRS un nacistiskās Vācijas īstenotā valsts okupācija. Atbilstoši 1939. gada 23. augustā noslēgtajai slepenajai vienošanās PSRS un nacistiskā Vācija savā starpā sadalīja Austrumeiropu un PSRS 1940. gada 17. jūnijā okupēja Latviju.[15]„Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847
Pirmajā padomju okupācijas gadā Latvijā notika sistemātiskas represijas pret cilvēkiem, kurus okupācijas režīms uzskatīja par bīstamiem vai potenciāli nelojāliem padomju varai. Pirmajās padomju režīma pastāvēšanas nedēļās padomju valsts drošības dienests (NKVD) arestēja un deportēja gandrīz visu Latvijas politisko eliti, ieskaitot valsts prezidentu Kārli Ulmani.[16]Daina Bleiere, “Padomju okupācija Latvijā, 1940.-1941. gads.” In Nacionālā enciklopēdija, last accessed January 25, 2024, https://enciklopedija.lv/skirklis/22214 1941. gada 14. jūnijā notika lielākā represiju akcija: uz PSRS austrumu apgabaliem deportēja 15.424 Latvijas iedzīvotājus.[17]„Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847 NKVD arestēja vairāk kā 4.000 cilvēkus (pārsvarā vīriešus) un ieslodzīja tos darba audzināšanas nometnēs (GULAG), bet sievietes un bērnus nosūtīja uz speciālā nometinājuma vietām Sibīrijā.[18]“The first period of Soviet occupation,” in Policy of occupation powers in Latvia, 1939-1991: a collection of documents, ed. Elmārs Pelkaus (Riga, Nordik, 1999), 107.
1941. gada 22. jūnijā nacistiskā Vācija uzbruka PSRS. Nākamajās nedēļās Sarkanā armija atkāpās un nacistiskā Vācija sagrāba Latvijas teritoriju. Padomju varas 1940.–1941. gadā īstenotās politikas un represiju dēļ daļa Latvijas iedzīvotāju apsveica šādu politiskā režīma maiņu. Taču nacistiskās Vācijas okupācija bija tikpat skarba kā Padomju Savienības īstenotā okupācija. Lielākā masu slepkavība Latvijas teritorijā, ko īstenoja nacistiskā Vācija, bija 70.000 Latvijas ebreju nogalināšana holokaustā.[19]Valters Nollendorfs et al. (eds.), The Three Occupations 1940-1991: Soviet and Nazi Take-overs and their Consequences (Riga: Occupation Museum Foundation 2005), … Continue reading
PSRS atkārtoti okupēja Latvijas teritoriju 1944. un 1945. gadā. Otrā padomju okupācija atnāca ar jaunām politiskajām represijām. Pirmajos pēckara gados latvieši aktīvi piedalījās nacionālajā pretošanās kustībā. Nacionālo partizānu mērķis bija Latvijas neatkarības atjaunošana.[20]Heinrihs Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944–1956. Riga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012. 1940. gados daudzus pretošanās kustības dalībniekus un atbalstītājus arestēja; tos, kuri brīvprātīgi vai piespiedu kārtā bija sadarbojušies ar vācu okupācijas režīmu, kā arī citu iedzīvotāju grupu pārstāvju sodīja. Laika posmā starp 1944. un 1945. gadu padomju valsts drošības dienests (NKVD) arestēja apmēram 38.000 cilvēku.[21]Totalitātro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. 1940.-1953. In: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/?page_id=3976 1949. gada martā sekoja nākamais masu deportācijas vilnis. NKVD no Latvijas uz Sibīriju un citiem attālajiem apgabaliem deportēja 42.195 cilvēkus, to skaitā daudzas sievietes un bērnus.(Ibid.)
Autore: Rūta Stilve
Zusammen mit dem „Haus der Zukunft“, dem 2022 eröffneten Neubau des Okkupationsmuseums, bildet die Gedenkstätte ein geschlossenes architektonisches Ensemble. Der Architekt Andis Sīlis und der Bildhauer Ivars Drulle schufen mit dem Denkmal „Geschichte zum Anfassen“. Der Sonologe Voldemārs Johansons sowie die Architekten Ilze Miķelsone und Kristaps Ģelzis sind die Erfinder des Mahnmals. Sie nutzten eine Technologie der künstlichen Intelligenz namens „Tilde“, um Ortsnamen und Nachnamen von Opfern der Repressionen zu synthetisieren. Die Gedenkstätte soll die Opfer der Nation ehren, indem sie Geräusche des täglichen Lebens in ihre architektonische Gestaltung einbezieht. Obwohl das Projekt bereits im Jahr 2008 geplant wurde, begannen die Bauarbeiten erst im Jahr 2018. Besucher konnten die Gedenkstätte erstmals im Jahr 2021 besichtigen.
Insgesamt wurden 10.434.869 Euro für die gesamte Anlage der Roten Mauer, den Bau des Gedenkkomplexes für die Opfer der sowjetischen Besatzung und die Restaurierung des Okkupationsmuseums Lettlands ausgegeben.
Die Gedenkstätte befindet sich direkt neben dem Okkupationsmuseum, Lettlands wichtigstem Museum für die Geschichte der sowjetischen und nationalsozialistischen Okkupation. Die dem Schützenplatz zugewandte Vorderseite der Roten Mauer sieht aus wie ein Muster aus der lettischen Folklore.[22]„The Tactile of History. Memorial to the Victims of the Soviet Occupation”, SEGD. Designers of Experiences — SEGD’s Epic Celebration of 50 Years, Best of Show 2022, last accessed January … Continue reading Sie besteht aus Stücken weißer und roter Granitplatten, die zu Blöcken zusammengeklebt und an der Wand befestigt sind. So entsteht der Eindruck eines gewebten Musters. Eine rostfarbene Stahlkonstruktion eines metallenen Waggons befindet sich im Zentrum des Gedenkensembles. Im Inneren des Waggons befindet sich eine Metalltreppe mit einer literarischen Botschaft, die an der Vorderkante der obersten Stufe eingelassen ist. Wenn Besucher an offiziellen Gedenktagen die Gedenkstätte besuchen, versammeln sie sich auf der dem Platz zugewandten Seite, um Blumen niederzulegen.
Auf der anderen Seite der Gedenkwand, gegenüber der Grēcinieku-Straße, befindet sich eine große Metalltafel: sie stellt eine zerknitterte Nachbildung eines Taschentuchs dar. Das Taschentuch gehörte Merija Stakle, einer Frau, die 1941 deportiert wurde.[23]„Stāsts par Mērijas Stakles kabatlakatiņu,” Biedrības Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), last modified April 1, … Continue reading Der Originalgegenstand befindet sich in der Sammlung des Okkupationsmuseums Lettlands. Die Metalltafel ist von einer monolithischen Masse aus rotem Beton in der Mitte der Mauer umgeben. Das Taschentuch besteht aus einzelnen Metallplatten, auf denen Wortfragmente zu sehen sind: sie stellen die auf das echte Taschentuch gestickten Worte dar. Der Teil der Gedenkstätte, der der Grēcinieku-Straße zugewandt ist, soll eine private und intime Atmosphäre schaffen, in der die Besucher Blumen niederlegen oder eine Kerze zum Gedenken an die Verstorbenen anzünden können.
Autorin: Rūta Stilve
Übersetzer: Jan Otto
Together with the “House of Future,” the new addition to the Museum of Occupation opened in 2022, the memorial forms a cohesive architectural ensemble. Architect Andis Sīlis and sculptor Ivars Drulle created the „Tactile of History“ monument. The sonologist Voldemārs Johansons, architects Ilze Miķelsone and Kristaps Ģelzis are the memorial’s authors. They utilized artificial intelligence technology named „Tilde“ to synthesize place names and surnames of victims of the repressions. The purpose of the memorial complex is to honor the nation’s sacrifices by incorporating sounds of daily life into its architectural design. Although the project was already planned in 2008, construction started only in 2018. Visitors could first see the memorial in 2021.
Up to 10,434,869 euros were spent in total on the entire Red Wall arrangement, the construction of the memorial complex for the victims of the Soviet occupation, and the restoration of the Museum of the Occupation of Latvia.
The memorial is located right next to the Occupation Museum, Latvia’s main museum for the history of the two occupations. The front of the Red Wall that faces the Riflemen Square looks like a Latvian quilt pattern.[24]„The Tactile of History. Memorial to the Victims of the Soviet Occupation”, SEGD. Designers of Experiences — SEGD’s Epic Celebration of 50 Years, Best of Show 2022, last accessed January … Continue reading It is constructed from pieces of white and red granite plates, which are stuck together to form blocks and are secured to the wall. This gives the appearance of a drill pattern. A rusted steel representation of a metal wagon sits in the center of the memorial. A metal staircase with a literary message embedded on the front edge of the top step is located inside the carriage. When officials visit the memorial, they gather on that side facing the square, so that flowers may be placed.
A large-format replica of a suppressed handkerchief, which belonged to Mērija Stakle, a woman deported in 1941, sits in the center of a replica of a weeping wall on the Grēcinieku Street side of the memorial.[25]„Stāsts par Mērijas Stakles kabatlakatiņu,” Biedrības Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), last modified April 1, … Continue reading The Latvian Occupation Museum’s exhibition features the original. Red concrete that has been tinted forms a monolithic mass that serves as the object’s wall. The handkerchief in the middle of the wall is composed of metal plates onto which word fragments have been welded to replicate the embroidered designs found on the original handkerchief. This side of the memorial facing the Grēcinieku Street is meant to have a more private, intimate feel, where guests are free to arrange flowers or light a candle.
Author: Rūta Stilve
Memoriāls veido arhitektoniski vienotu piemiņas ansambli kopā ar “Nākotnes namu”, Latvijas Okupācijas muzeja jauno piebūvi, ko atklāja 2022. gadā. “Vēstures taktīlu” veidojuši arhitekts Andris Sīlis un tēlnieks Ivars Drulle. Memoriāla koncepcijas autori ir sonologs Voldemārs Johansons, arhitekti Ilze Miķelsone un Kristaps Ģelzis. Viņi izmantoja mākslīgā intelekta rīku “Tilde”, lai apvienotu represiju upuru personvārdus ar vietu nosaukumiem. Memoriālā ansambļa mērķis ir saglabāt nācijas upuru piemiņu, iekļaujot šīs vietas arhitektūrā ikdienas dzīves trokšņus. Projekts tika izstrādāts jau 2008. gadā, bet tā būvniecībā sākās tikai 2018. gadā. Memoriālu atklāja apmeklētājiem 2021. gadā.
Lai izveidotu monumentālo Sarkano sienu, piemiņas vietu padomju okupācijas upuriem, un īstenotu Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvi, bija nepieciešami 10.434.869 eiro.
Memoriāls atrodas blakus Latvijas Okupācijas muzejam, galvenajai atmiņas institūcijai, kas veltīta divu okupācijas režīmu vēsturei. Sarkanās sienas fasāde, kas vērsta pret Strēlnieku laukumu, ietver latviešu etnogrāfiskā auduma ģeometrisko ornamentu.[26]„The Tactile of History. Memorial to the Victims of the Soviet Occupation”, SEGD. Designers of Experiences — SEGD’s Epic Celebration of 50 Years, Best of Show 2022, last accessed January … Continue reading To veido balta un sarkana granīta plāksnes, kas kopā veido sienas virsmas faktūru un ir piestiprinātas pie sienas. Šāda konstrukcija liek sienai izskatīties kā etnogrāfiskajam dreļļu rakstam. Pret laukumu vērstās memoriāla fasādes centrā atrodas metāla fragments rūsas krāsā, kas simbolizē deportāciju transporta līdzekli – dzelzceļa vagonu. Tā iekšienē ved metāla pakāpieni. Šeit tiek novietoti ziedi, kad amatpersonas un delegācijas apmeklē muzeju.
Piemiņas sienas otrā pusē, kas vērsta pret Grēcinieku ielu, atrodas liela izmēra metāla plāksne: saburzīta kabatas lakatiņa replika. Kabatas lakatiņš piederēja 1941. gadā izsūtītajai sievietei Mērijai Staklei.[27]„Stāsts par Mērijas Stakles kabatlakatiņu,” Biedrības Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), last modified April 1, … Continue reading Latvijas Okupācijas muzeja krājumā atrodas šī priekšmeta oriģināls. Metāla plāksni sienas centrā ietver monolīta sarkana betona masa. Kabatas lakatiņš veidots no atsevišķām metāla plāksnēm, uz kurām ir redzami vārdu fragmenti, kas attēlo īstajā kabatas lakatiņā izšūtos vārdus. memoriāla daļa, ka pavērsta pret Grēcinieku ielu, domāta privātas, intīmas noskaņas radīšanai, kur memoriāla apmeklētāji var nolikt ziedus vai aizdegt sveci bojā gājušo piemiņai.
Autore: Rūta Stilve
| ↑1, ↑3, ↑8, ↑10, ↑15, ↑17 | „Occupation and Annexation of the Republic of Latvia (1940-1941).” In National History Museum of Latvia, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/en/?page_id=847 |
|---|---|
| ↑2, ↑9, ↑16 | Daina Bleiere, “Padomju okupācija Latvijā, 1940.-1941. gads.” In Nacionālā enciklopēdija, last accessed January 25, 2024, https://enciklopedija.lv/skirklis/22214 |
| ↑4 | “The first period of Soviet occupation,” in Policy of occupation powers in Latvia, 1939-1991: a collection of documents, ed. Elmārs Pelkaus (Riga, Nordik, 1999), S. 107. |
| ↑5, ↑12, ↑19 | Valters Nollendorfs et al. (eds.), The Three Occupations 1940-1991: Soviet and Nazi Take-overs and their Consequences (Riga: Occupation Museum Foundation 2005), https://www.mfa.gov.lv/lv/media/2001/download |
| ↑6, ↑13, ↑20 | Heinrihs Strods, Latvijas nacionālo partizānu karš, 1944–1956. Riga, LU Akadēmiskais apgāds, 2012. |
| ↑7, ↑14, ↑21 | Totalitātro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. 1940.-1953. In: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, last accessed January 1, 2024, http://lnvm.lv/?page_id=3976 |
| ↑11 | “The first period of Soviet occupation,” in Policy of occupation powers in Latvia, 1939-1991: a collection of documents, ed. Elmārs Pelkaus (Riga, Nordik, 1999), p. 107. |
| ↑18 | “The first period of Soviet occupation,” in Policy of occupation powers in Latvia, 1939-1991: a collection of documents, ed. Elmārs Pelkaus (Riga, Nordik, 1999), 107. |
| ↑22, ↑24, ↑26 | „The Tactile of History. Memorial to the Victims of the Soviet Occupation”, SEGD. Designers of Experiences — SEGD’s Epic Celebration of 50 Years, Best of Show 2022, last accessed January 25, 2024, https://segd.org/projects/the-tactile-of-history-memorial-to-the-victims-of-the-soviet-occupation/ |
| ↑23, ↑25, ↑27 | „Stāsts par Mērijas Stakles kabatlakatiņu,” Biedrības Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA), last modified April 1, 2021,http://www.represetie.lv/notikumi/params/post/2760601/stasts-par-merijas-stakles-kabatlakatinu |
Visit our digital city tour:
