In Stein Gemeißelt

Set in Stone
Высечаны ў камені
Izcirsts akmenī

Šķirotavas memoriāls komunistiskā terora upuriem

Skirotava memorial for the victims of communist terror · Skirotava Mahnmal für die Opfer des kommunistischen Terrors · Мемарыял ахвярам камуністычнага тэрору ў Шкіратаве

3D Model

Der 14. Juni 1941 und der 25. März 1949 sind zwei Daten in der lettischen Geschichte, die mit den sowjetischen Verbrechen an der Zivilbevölkerung verknüpft sind. Zweimal führte die sowjetische Staatssicherheit (NKWD) Massenrepressionen durch und deportierte insgesamt 57 626 Einwohner aus Lettland nach Sibirien und Kasachstan.[1]“Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271

Die Deportationen im Jahr 1941 lassen sich auf den Versuch zurückführen, jeden Versuch des Widerstands gegen die sowjetische Herrschaft zu verhindern.[2]Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, … Continue reading Die sowjetischen Behörden hatten es nicht auf einzelne Personen abgesehen, sondern wählten die Menschen nach formalen Kriterien aus (Bildung, soziale Zugehörigkeit, politische und berufliche Aktivitäten zwischen 1918 und 1940 usw.).[3]Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin … Continue reading Auf diese Weise wurden ganze Gruppen von Menschen, die angeblich eine Bedrohung für die Sowjetisierung Lettlands darstellten, neutralisiert. Die Deportierten des Jahres 1941 können je nach der politischen Bedrohung, die sie in den Augen des sowjetischen Regimes darstellten, in drei Gruppen eingeteilt werden: 1. antisowjetische Elemente; 2. kriminelle Elemente; 3. antisoziale Elemente.[4]Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, … Continue reading In der Nacht vom 13. auf den 14. Juni 1941 verhaftete und deportierte der NKWD 15.424 Männer, Frauen und Kinder.[5]Ibid. Für Riga war der Güterbahnhof in Šķirotava ein Hauptausgangspunkt. Etwa 40 Prozent der Deportierten des 14. Juni 1941 starben entweder auf dem Weg nach Sibirien oder in den Arbeitslagern und Sondersiedlungsgebieten, wo insbesondere während des Zweiten Weltkriegs katastrophale hygienische Bedingungen und eine miserable Lebensmittelversorgung herrschten.[6]Indulis Zālīte, Sindrija Dimante, “Četrdesmito gadu deportācijas. Struktūranalīze,” in Latvijas Vēsture 2 (1998), S. 73-82.

Ziel der Deportationen im Jahr 1949 war es, die 1940-41 begonnene Sowjetisierung des Baltikums abzuschließen. Eines der Hauptziele war die allgemeine Kollektivierung des bäuerlichen Besitzes, seine Zusammenlegung zu Kolchosen und die Unterbindung jeglichen bewaffneten Widerstands.[7]Daina Bleiere, “1949. gada 25. marta deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, https://enciklopedija.lv/skirklis/108424 Bei den meisten Deportierten handelte es sich um so genannte „Kulaken“-Familien. Das waren Familien, die etwas mehr Land und Eigentum besaßen als andere. Der NKWD verhaftete auch Kämpfer der nationalen bewaffneten Widerstandsbewegung und ihre Unterstützer sowie deren Familienangehörige.[8]Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin … Continue reading Kurz nach Mitternacht am 25. März 1949 begann der NKWD mit der Deportation von 42.125 Einwohnern Lettlands.[9]“Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271 Auch hier war Riga-Šķirotava einer der Hauptpunkte, von dem aus die Züge nach Sibirien abfuhren.

Der Bahnhof Riga-Šķirotava ist auch für die Geschichte des Holocausts in Lettland von Bedeutung. Am 29. November 1941 kam der erste Transport mit 1.053 Juden aus Berlin in Šķirotava an; ihr Zug wurde direkt in den Wald von Rumbula geschickt, wo sie einer der größten Massenerschießungen des NS-Regimes zum Opfer fielen.[10]Andrej Angrick and Peter Klein, The Final Solution in Riga. Exploitation and Annihilation, 1941-1944 (New York: Berghahn Books 2009), S. 146. Weitere Züge mit 24.000 deportierten Juden aus Deutschland, Österreich und der Tschechoslowakei kamen zwischen Dezember 1941 und Frühjahr 1942 in Šķirotava an.

Autor: Kristaps Gržibovskis

Übersetzer: Jan Otto

14 June 1941 and 25 March 1949 – these are two dates in Latvian history associated with the Soviet crimes against civilians. Twice the Soviet state security (NKVD) carried out mass repressions and deported a total of 57 626 residents from Latvia to Siberia and Kazakhstan.[11]“Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271

The deportations in 1941 can be attributed to trying to prevent any attempted resistance against Soviet rule.[12]Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, … Continue reading Soviet authorities did not target specific individuals, but selected people based on formal criteria (education, social affiliations, political and professional activities between 1918 and 1940 etc.).[13]Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin … Continue reading This neutralized entire groups of people who allegedly posed a threat to the Sovietization of Latvia. Deportees in 1941 can be divided into three groups based on the political threat they posed in the eyes of the Soviet regime – 1. anti-Soviet elements; 2. criminal elements; 3. anti-social elements.[14]Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, … Continue reading On the night of the 13th to 14th of June 1941 the NKVD arrested and deported 15,424 men, women and children.[15]Ibid. For Riga, the freight train station in Šķirotava was a main point of departure. About 40 percent of the deportees of June 14, 1941 died either on their way to Siberia or in the labor camps and special settlement areas where catastrophic hygienic conditions and miserable food supply prevailed, especially during World War II.[16]Indulis Zālīte, Sindrija Dimante, “Četrdesmito gadu deportācijas. Struktūranalīze,” in Latvijas Vēsture 2 (1998), pp. 73-82.

The goal of the deportations in 1949 was to finish the Sovietization of the Baltic region that had begun in 1940-41. One of its main tasks was a general collectivization of farm properties, their unification into collective farms (kolkhoz) and putting a stop to any armed resistance.[17]Daina Bleiere, “1949. gada 25. marta deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, https://enciklopedija.lv/skirklis/108424 Most of the deportees were so-called “kulak” families – families that owned a little bit more land and property than others. The NKVD also arrested national armed resistance movement fighters and their supporters, as well as their family members.[18]Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin … Continue reading Shortly after midnight on 25 March 1949 the NKVD began to deport 42 125 residents of Latvia.[19]“Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271 Again, Riga-Šķirotava was one of the main points from where the trains left to Siberia.

The train station Riga-Šķirotava is also significant for the history of the Holocaust in Latvia. On 29 November 1941 the first transport of 1,053 Jews from Berlin arrived in Šķirotava; their train was sent directly to Rumbula forest where they fell victim to one of the main Nazi mass executions.[20]Andrej Angrick and Peter Klein, The Final Solution in Riga. Exploitation and Annihilation, 1941-1944 (New York: Berghahn Books 2009), p. 146. Additional trains with 24,000 deported Jews from Germany, Austria and Czechoslovakia arrived in Šķirotava between December 1941 and spring 1942.

Author: Kristaps Gržibovskis

14.06.1941. un 25.03.1949. – divi datumi, kas Latvijas vēsturē nostiprināti ar komunistiskā genocīda vārdu. Padomju okupācijas vara šajā laika periodā kopumā represēja un deportēja no Latvijas uz Sibīriju un Kazahstānu kopumā ap 57 525 iedzīvotāju.[21]“Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271

1941. gada deportāciju mērķis saistāms ar mēģinājumu nepieļaut jebkādu iespējamu pretošanos padomju okupācijai.[22]Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, … Continue reading Padomju varas iestādes vērsās nevis pret konkrētām personām, bet atlasīja represējamos pēc formāliem kritērijiem (izglītotība, sociālā piederība, politiskā un profesionālā darbība no 1918. līdz 1940. gadam u.c.), tādā veidā cenšoties neitralizēt veselas iedzīvotāju grupas, kuras padomju režīms uzskatīja par sev bīstamām.[23]Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin … Continue reading 1941. gadā deportējamie iedzīvotāji sadalīti trīs grupās pēc politiskās bīstamības kritērijiem: 1. pretpadomju elementi; 2. kriminālie elementi (recidīvisti); 3. antisociālie elementi (prostitūtas).[24]Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, … Continue reading Deportējamo apzināšana tika veikta steigā, pavirši. Naktī no 13.06. uz 14.06.1941. NKVD arestēja un deportēja 15 424 cilvēkus: vīriešus, sievietes un bērnus.(Ibid.) Rīgā galvenais izbraukšanas punkts bija Šķirotavas kravas vilcienu stacija. Aptuveni 40 procenti no 1941. gada 14. jūnija deportētajiem gāja bojā vai nu ceļā uz Sibīriju, vai arī darba nometnēs un speciālajās apmetnēs, kur valdīja katastrofāli higiēnas apstākļi un nožēlojama pārtikas apgāde, īpaši Otrā pasaules kara laikā.[25]Indulis Zālīte, Sindrija Dimante, “Četrdesmito gadu deportācijas. Struktūranalīze,” in Latvijas Vēsture 2 (1998), 73-82.

1949. gadā īstenoto deportāciju mērķis bija pabeigt iepriekš iesākto reģiona sovetizāciju, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem bija vispārīga zemnieku saimniecību kolektivizācija, apvienošana kolhozos un bruņotās pretestības likvidācija.[26]Daina Bleiere, “1949. gada 25. marta deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, https://enciklopedija.lv/skirklis/108424 Tādējādi starp deportētajiem bija tā saucamo “kulaku” ģimenes, kurām piederēja vairāk zemes un īpašumu nekā citiem, kā arī nacionālās bruņotās pretestošanās kustības dalībnieku un atbalstītāju ģimenes.[27]Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin … Continue reading Sākot īsi pēc pusnakts 1949. gada 25. martā, 42 125 Latvijas iedzīvotāju izsūtīti nometinājumā uz Sibīriju.[28]“Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271 Deportējamie lielākoties izvesti ar smagajām mašīnām un nogādāti dzelzceļa stacijās. Arī šoreiz Rīga-Šķirotava bija viens no galvenajiem punktiem, no kurienes vilcieni devās uz Sibīriju.

Šķirotavas dzelzceļa stacija zīmīga arī saistībā ar holokausta vēsturi. 1941. gada 29. novembrī šeit ieradās pirmais transports ar 1053 ebrejiem no Berlīnes; viņu vilciens tika nosūtīts tieši uz Rumbolas mežu, kur viņi kļuva par upuri vienai no galvenajām nacistu masveida nāvessodiem.[29]Andrej Angrick and Peter Klein, The Final Solution in Riga. Exploitation and Annihilation, 1941-1944 (New York: Berghahn Books 2009), 146. No 1941. gada decembra līdz 1942. gada pavasarim Šķirotavā ieradās papildu vilcieni ar vēl 24 000 deportēto ebreju no Vācijas, Austrijas un Čehoslovākijas.

Autors: Kristaps Gržibovskis

Der Bahnhof Šķirotava ist einer der wichtigsten Orte, von dem aus die Opfer der sowjetischen Repressionen am 14. Juni 1941 und am 25. März 1949 deportiert wurden. Der NKWD zwang die Einwohner Lettlands in Viehwaggons und schickte sie nach Sibirien. Die erste Gedenkstätte, die an diese Ereignisse erinnert, wurde 1989 errichtet, als im Zuge von Gorbatschows Perestroika- und Glasnost-Politik erstmals öffentlich über die gewaltsame Besetzung Lettlands und die darauf folgenden kommunistischen Gräueltaten gesprochen werden konnte. Das erste Mahnmal war ein einfacher eingravierter Stein neben dem Bahnhof. Mit der Zeit, als mehr Platz für Gedenkveranstaltungen benötigt wurde, wurde der Bedarf an einer größeren Gedenkstätte deutlich. So initiierte und finanzierte die Bezirksdirektion des Rigaer Stadtteils Latgale mit Hilfe der Stadtverwaltung von Riga ein Gedenkensemble, das am 14. Juni 2008, dem Jahrestag der Deportationen von 1941 und dem Gedenktag für die Opfer des kommunistischen Völkermordes, eröffnet wurde.[30]“Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, … Continue reading

Das neue Gedenkensemble besteht aus einem gepflasterten Platz, einem Denkmal und stilisierten Informationstafeln in drei Sprachen – Lettisch, Englisch und Russisch. Der Autor des zentralen Denkmals ist der Bildhauer Aivars Vilipsons. Das Denkmal ist 4 Meter hoch, aus Beton gefertigt und rostfarben. Das Denkmal ist dem assoziativen Bild eines Eisenbahnwaggons nachempfunden, an dessen Ostseite sich in etwa 3 m Höhe ein geschnitztes vergittertes Fenster befindet, durch das man eine Eisenbahnlandschaft und abfahrende Züge sehen kann. Das assoziative Bild eines Eisenbahnwaggons wird durch die Aufnahme eines Waggonscheins in russischer Sprache verstärkt: „Fracht: Menschen“. Das Denkmal befindet sich auf einem quadratischen Podium, das bei Gedenkveranstaltungen als Ablage für Blumen dient. Eine Inschrift auf dem Podium lautet: „Atgriezties cerēja visi…“ („Jeder hoffte, zurückzukehren…“). Das Denkmal ist von einem großen gepflasterten Platz umgeben, der für Gedenkveranstaltungen vorgesehen ist. Ein rotes Ziegelpflaster führt zum Denkmal, in dessen Nähe der Gedenkstein von 1989 in das Pflaster eingelassen ist. Die Informationstafeln in drei Sprachen befinden sich neben dem roten Ziegelsteinpflaster. Das Denkmal wurde 2016 restauriert und neu gestrichen. Jedes Jahr finden in der Gedenkstätte Veranstaltungen zum Gedenken an die Opfer statt.[31]“Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, … Continue reading

Derzeit (2024) gibt es am Bahnhof Šķirotava kein Mahnmal, das an die Ankunft und Ermordung von Juden erinnert, die von Nazi-Deutschland nach Lettland deportiert wurden.

Autor: Kristaps Gržibovskis

Übersetzer: Jan Otto

The Šķirotava train station is one of the main places from where victims of the Soviet repressions left on 14 June 1941 and 25 March 1949. The NKVD forced Latvia’s residents into cattle train cars and sent them to Siberia. The first memorial in reference to these events was set up in 1989 when — as a result of Gorbachev’s Perestroika and Glasnost discussions about the forceful occupation of Latvia — the ensuing communist atrocities first became public. The first memorial was a simple engraved stone next to the train station. In time, faced with a need for more space to conduct commemorative events, the need for a larger memorial became clear. Thus Riga’s Latgale suburb executive directorate initiated and financed, with the help of the Riga city council, a memorial ensemble that was opened on 14 June 2008, the Commemoration Day for the Victims of Communist Genocide.[32]“Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, … Continue reading

The new memorial ensemble consists of a paved square, a monument and stylized information plates in three languages – Latvian, English and Russian. The author of the central monument is sculptor Aivars Vilipsons. The monument is a 4 meters tall, made of concrete and rust colored. The monument is created in the associative image of a train car, a carved barred window is located about 3 meters above ground on its east side, through which a railway landscape and departing trains can be seen. The associative image of a train car is reinforced by the inclusion of a cattle train car docket in Russian: “Cargo: people”. The monument is situated on a square podium which serves as space for flowers during commemorative events. An inscription on the podium reads: “Atgriezties cerēja visi…” (“Everyone hoped to return…”). A spacious paved, enclosed square surrounds the monument and is meant for commemorative events. A red brick pavement leads to the monument, close by the 1989 memorial stone embedded in the pavement. The information plates in three languages can be found next to the red brick pavement. The monument was restored and repainted in 2016. Every year the memorial ensemble hosts commemorative events.[33]“Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, … Continue reading

As of 2024 there is no memorial at Šķirotava train station commemorating the arrival and murder of Jews that Nazi Germany deported to Latvia.

Author: Kristaps Gržibovskis

Šķirotavas dzelzceļa stacija ir viena no tām vietām, kur 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā daudzi represētie Latvijas iedzīvotāji tika ar varu iesēdināti lopu vagonos un uzsāka ceļu uz Sibīriju. Šajā vietā pirmā piemiņas zīme šiem notikumiem uzstādīta 1989. gadā, kad Gorbačova pārbūves un atklātības politikas kontekstā varēja sākt runāt par komunistisko teroru un Latvijas okupāciju. Pirmā piemiņas zīme bija vienkāršs akmens ar gravējumu pie dzelzceļa stacijas. Ar laiku, kad radās nepieciešamība pēc vietas, kur rīkot plašākus piemiņas pasākumus, tapa skaidrs, ka piemiņas vietu ir nepieciešams paplašināt. Tāpēc Rīgas Latgales priekšpilsētas izpilddirekcija iniciēja un ar Rīgas domes finansējumu izveidoja represēto personu piemiņas ansambli, kurš tika svinīgi atklāts 2008. g. 14. jūnijā, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā.[34]“Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, … Continue reading

Jaunais piemiņas ansamblis sastāv no bruģēta laukuma, pieminekļa un stilizētām informatīvajām plāksnēm ar tekstu trīs valodās – latviešu, krievu, angļu. Piemiņas ansambļa centrā esošā pieminekļa autors ir tēlnieks Aivars Vilipsons. Piemineklis ir 4 metrus augsts betona monuments, kas nokrāsots rūsas krāsā. Piemineklis veidots asociatīvi līdzīgs dzelzceļa vagonam, apmēram 3 metrus no zemes virsmas tajā ir izkalts restots logs, kurš vērsts ar skatu uz austrumiem, caur to ir redzama dzelzceļa ainava un aizbraucošie vilcieni. Vilciena vagona asociāciju pastiprina piemineklī iestrādāta lopu vagona pavadzīme ar uzrakstu krievu valodā: “Krava: cilvēki”. Piemineklis novietots uz kvadrāta formas postamenta, kas kalpo puķu nolikšanai pasākumu laikā. Uz postamenta ir iestrādāts uzraksts: “Atgriezties cerēja visi…”. Ap pieminekli ir norobežots, plašs bruģēts laukums, kurš paredzēts piemiņas pasākumiem. Uz pieminekli ved sarkanu ķieģeļu celiņš, netālu no tā bruģī ieguldīts vēsturiskais 1989. gada piemiņas akmens. Ķieģeļu celiņa sākumā atrodas informatīvās plāksnes ar tekstu trīs valodās. 2016. gadā piemineklis tika restaurēts, tika atjaunots tā krāsojums. Piemiņas ansamblī katru gadu notiek svinīgi piemiņas pasākumi.[35]“Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, … Continue reading

2024. gadā Šķirotavas dzelzceļa stacijā vēl nav piemiņas zīmes kas pieminētu to ebreju ierašanos, kurus nacistiskā Vācija deportēja uz Latviju.

Autors: Kristaps Gržibovskis

Mediengalerie

References
1, 9, 11, 19, 21, 28 “Deportēto Latvijas iedzīvotāju saraksi”, Latvijas Nacionālais arhīvs, accessed December 20, 2023, https://eresursi.arhivi.gov.lv/content.aspx?id=319&mainId=271
2, 4, 12, 14, 22, 24 Daina Bleiere, “1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, https://enciklopedija.lv/skirklis/108548-1941-gada-14-jūnija-deportācija-Latvijā
3, 8 Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin Oberländer. Symposium of the Commission of the Historians of Latvia. Vol. 14. (Riga: Institute of the History of Latvia, 2005), S. 62-74, https://www.president.lv/lv/media/5037/download
5, 15 Ibid.
6 Indulis Zālīte, Sindrija Dimante, “Četrdesmito gadu deportācijas. Struktūranalīze,” in Latvijas Vēsture 2 (1998), S. 73-82.
7, 17, 26 Daina Bleiere, “1949. gada 25. marta deportācija Latvijā,” Nacionālā enciklopēdija, accessed December 20, 2023, https://enciklopedija.lv/skirklis/108424
10 Andrej Angrick and Peter Klein, The Final Solution in Riga. Exploitation and Annihilation, 1941-1944 (New York: Berghahn Books 2009), S. 146.
13, 18 Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin Oberländer. Symposium of the Commission of the Historians of Latvia. Vol. 14. (Riga: Institute of the History of Latvia, 2005), pp. 62-74, https://www.president.lv/lv/media/5037/download
16 Indulis Zālīte, Sindrija Dimante, “Četrdesmito gadu deportācijas. Struktūranalīze,” in Latvijas Vēsture 2 (1998), pp. 73-82.
20 Andrej Angrick and Peter Klein, The Final Solution in Riga. Exploitation and Annihilation, 1941-1944 (New York: Berghahn Books 2009), p. 146.
23, 27 Jānis Riekstiņš, “The 14 June 1941 Deportation in Latvia,” in The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940-1991, edited by Valters Nollendorfs; Erwin Oberländer. Symposium of the Commission of the Historians of Latvia. Vol. 14. (Riga: Institute of the History of Latvia, 2005), 62-74, https://www.president.lv/lv/media/5037/download
25 Indulis Zālīte, Sindrija Dimante, “Četrdesmito gadu deportācijas. Struktūranalīze,” in Latvijas Vēsture 2 (1998), 73-82.
29 Andrej Angrick and Peter Klein, The Final Solution in Riga. Exploitation and Annihilation, 1941-1944 (New York: Berghahn Books 2009), 146.
30, 31, 32, 33, 34, 35 “Piemineklis represētajiem Latvijas iedzīvotājiem Šķirotavā,” Rīgas Pieminekļu Aģentūra, accessed December 20, 2023, https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=4&id=141

Visit our digital city tour: