Am 19. September 1944 wurde Riga, die Hauptstadt Lettlands, Opfer eines schweren Luftangriffs. Dieses Ereignis fand im Rahmen der baltischen Operation der sowjetischen Streitkräfte gegen die von den Deutschen besetzten Gebiete entlang der Ostseeküste statt. Ziel des Angriffs war Riga, das zu einem zentralen Punkt des Konflikts geworden war.[1]Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā.(1939–1945) (Rīga: Jumava, 2008), S. 403–405.
Im Sommer 1944 mobilisierte die deutsche Luftwaffe Hilfstruppen, die so genannten Luftwaffenhelfer, die zumeist aus lettischen Jugendlichen der Jahrgänge 1927-1928 bestanden. Die Mobilisierung, die unter dem Vorwand der lettischen Selbstverwaltung durchgeführt wurde, betraf über 4.000 Jugendliche. Sie wurden in Flugabwehreinheiten integriert und an verschiedenen Orten in Riga und Umgebung eingesetzt.[2]Arturs Silgailis, Latviešu leģions (Rīga: Junda, 2001), S. 232–238.
Die designierten Rekruten, die deutsche Fliegeruniformen mit lettischen Nationalfarben trugen, wurden zwischen der deutschen Luftflotte 1 und dem 43. Flakregiment aufgeteilt. Die ersteren wurden im Bataillon von Hauptmann Fabig für den Flugplatzdienst ausgebildet, während die letzteren auf die Flakeinheiten in ganz Lettland aufgeteilt wurden.[3]“Gaisa spēku izpalīgi,” Wikipedia, accessed February 29, 2024, https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaisa_spēku_izpalīgi#cite_ref-2; Ilgvars Ozols, “Bijušije “gaisa spēku … Continue reading
Ab dem 14. September 1944 sah sich Riga verstärkten sowjetischen Luftangriffen ausgesetzt. Die deutsche Flakartillerie, die zum Teil mit lettischen Hilfskräften besetzt war, wehrte diese Angriffe zunächst erfolgreich ab.[4]Eduards Ciblis, “Ar Latviju sirdī. Klusi, dziļi, visu mūžu,” Latvijas Vēstnesis, October 29, 1999, https://www.vestnesis.lv/ta/id/16854 In der Nacht zum 19. September nahm die Situation jedoch eine tragische Wendung.
Trotz der deutschen Verteidigung flogen neun IL-4-Bomber einen präzisen und verheerenden Angriff über Torņakalns und warfen drei Tonnen Brandbomben und über fünf Tonnen Splitterbomben ab. Der Angriff verursachte ausgedehnte Brände, eine mittelschwere Explosion in der Nähe des Bahnhofs von Torņakalns sowie vier größere und sechs kleinere Brände in der Umgebung.
Tragischerweise waren die lettischen Jugendlichen, die in der Kaserne der Textilfabrik Holm in der Mazā Nometņu Straße 16 stationiert waren, die Hauptleidtragenden des Angriffs. Über 40 von ihnen verloren ihr Leben. Die Präzision des Angriffs, der aus sowjetischer Sicht erfolgreich war, machte die jungen Rekruten unwissentlich zur Zielscheibe für sowjetische Flugzeuge.
Hiernach brach unter den lettischen Jugendlichen Panik aus: Einige suchten Zuflucht in den Kasernen, andere zogen eilig ihre Helme an, und einige wenige flüchteten in Schutzräume.[5]Jānis Tomaševskis, “Latviešu jaunieši iet bojā padomju aviācijas uzlidojumā jeb Pavēle Nr. 083,” Kara muzejs/Latvian War Museum, accessed February 29, 2024, … Continue reading Das Chaos führte zu weiteren Opfern, darunter auch Tote und Verletzte, da die Explosionen einige unvorbereitet trafen und die Gefahren für die jungen Hilfskräfte deutlich machten.
Autor: Sergejs Āboliņš
Übersetzer: Jan Otto
On September 19, 1944, Riga, the capital of Latvia, experienced a significant air raid. This event unfolded in the context of the Baltic strategic operation launched by the Soviet forces against German-occupied territories along the Baltic coast. The raid targeted Riga, which had become a key focal point in the ongoing conflict.[6]Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā.(1939–1945) (Rīga: Jumava, 2008), pp. 403–405.
In the summer of 1944, the German Luftwaffe mobilized auxiliary forces, known as Luftwaffenhelfer, comprising mostly Latvian youths born in 1927-1928. The mobilization, executed under the pretext of Latvian self-administration, involved over 4,000 youths. They were integrated into anti-aircraft defense units and assigned to various locations in Riga and its surrounding areas.[7]Arturs Silgailis, Latviešu leģions (Rīga: Junda, 2001), pp. 232–238.
The designated recruits, clad in German aviation-themed uniforms adorned with Latvian national colors, were divided between the 1st German Air Fleet and the 43rd Anti-Aircraft Artillery Regiment. The former underwent training in Captain Fabig’s battalion for airfield duties, while the latter were dispersed among anti-aircraft artillery units throughout Latvia.[8]“Gaisa spēku izpalīgi,” Wikipedia, accessed February 29, 2024, https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaisa_spēku_izpalīgi#cite_ref-2; Ilgvars Ozols, “Bijušije “gaisa spēku … Continue reading
Starting on September 14, 1944, Riga faced intensified Soviet air raids. The German anti-aircraft artillery, manned in part by Latvian auxiliaries, initially successfully repelled these attacks.[9]Eduards Ciblis, “Ar Latviju sirdī. Klusi, dziļi, visu mūžu,” Latvijas Vēstnesis, October 29, 1999, https://www.vestnesis.lv/ta/id/16854 However, on the night of September 19, the situation took a tragic turn.
In defiance of German defenses, nine IL-4 bombers executed a precise and devastating raid over Torņakalns, dropping three tons of incendiary bombs and over five tons of fragmentation bombs. The attack caused extensive fires, a medium-scale explosion near Torņakalns station, and four major and six minor fires in the vicinity.
Tragically, the Latvian youths stationed in the Holm Textile Factory barracks on Mazā Nometņu Street 16 bore the brunt of the raid. Over 40 of them lost their lives. The precision of the attack, while successful from the Soviet perspective, made the young recruits unwittingly the targets for Soviet aircrafts.
The aftermath saw panic among the Latvian youths, with some seeking refuge in barracks, others rushing to don helmets, and a few making their way to shelters.[10]Jānis Tomaševskis, “Latviešu jaunieši iet bojā padomju aviācijas uzlidojumā jeb Pavēle Nr. 083,” Kara muzejs/Latvian War Museum, accessed February 29, 2024, … Continue reading The chaos led to more casualties, including fatalities and injuries, as explosions caught some off guard, emphasizing the inherent dangers faced by the young auxiliaries.
Author: Sergejs Āboliņš
1944. gada 19. septembrī Latvijas galvaspilsēta Rīga piedzīvoja nozīmīgu gaisa uzlidojumu. Šis notikums norisinājās plašākā Baltijas stratēģiskās operācijas kontekstā, ko padomju spēki uzsāka pret Vācijas okupētajām teritorijām Baltijas jūras piekrastē. Uzbrukuma mērķis bija Rīga, kas bija kļuvusi par svarīgu centrālo punktu notiekošajā konfliktā.[11]Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā.(1939–1945) (Rīga: Jumava, 2008), 403–405.
1944. gada vasarā vācu „Luftwaffe“ mobilizēja palīgspēkus, pazīstamus kā „Luftwaffenhelfer“, kuru sastāvā bija galvenokārt 1927.-1928. gadā dzimuši latviešu jaunieši. Mobilizācijā, kas tika veikta, aizbildinoties ar latviešu pašpārvaldes rīkojumu, piedalījās vairāk nekā 4000 jauniešu. Viņi tika iekļauti pretgaisa aizsardzības vienībās un norīkoti dažādās vietās Rīgā un tās apkārtnē.[12]Arturs Silgailis, Latviešu leģions (Rīga: Junda, 2001), 232–238.
Izraudzītos rekrūšus, tērptus vācu kara aviācijas formas tērpos, ko rotāja latviešu nacionālās krāsas, sadalīja starp 1. vācu gaisa floti un 43. zenītartilērijas pulku. Pirmie izgāja apmācību kapteiņa Fābiga bataljonā lidlauka pienākumu pildīšanai, bet otrie tika izkliedēti starp pretgaisa artilērijas vienībām visā Latvijā.[13]“Gaisa spēku izpalīgi,” Wikipedia, accessed February 29, 2024, https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaisa_spēku_izpalīgi#cite_ref-2; Ilgvars Ozols, “Bijušije “gaisa spēku … Continue reading
Kopš 1944. gada 14. septembra Rīga saskārās ar pastiprinātiem padomju gaisa uzlidojumiem. Vācu pretgaisa artilērija, ko daļēji apkalpoja latviešu palīgspēki, sākotnēji veiksmīgi atvairīja šos uzbrukumus.[14]Eduards Ciblis, “Ar Latviju sirdī. Klusi, dziļi, visu mūžu,” Latvijas Vēstnesis, October 29, 1999, https://www.vestnesis.lv/ta/id/16854 Tomēr naktī uz 19. septembri situācija mainījās traģiskā gultnē.
Deviņi IL-4 bumbvedēji, izvairoties no vācu pretgaisa aizsardzības, veica precīzu un postošu reidu virs Torņakalna, nometot trīs tonnas aizdedzināšanas bumbu un vairāk nekā piecas tonnas sadedzināmo bumbu. Uzbrukums izraisīja plašus ugunsgrēkus, vidēja mēroga sprādzienu Torņakalna stacijas tuvumā, kā arī četrus lielus un sešus mazākus ugunsgrēkus tuvākajā apkārtnē.
Traģiski, ka uzbrukuma rezultātā visvairāk cieta latviešu jaunieši, kas bija izvietoti Holma tekstilrūpnīcas kazarmās Mazajā Nometņu ielā 16. Vairāk nekā 40 no viņiem zaudēja dzīvību. No padomju viedokļa precīzo uzbrukumu uzskatīja par veiksmīgu, taču tas padarīja jaunos rekrūšus par netiešu padomju lidmašīnu trieciena mērķi.
Pēc uzlidojuma latviešu jauniešu vidū valdīja panika, daži meklēja patvērumu kazarmās, citi steidzās uzvilkt ķiveres, bet daži devās uz patversmēm.[15]Jānis Tomaševskis, “Latviešu jaunieši iet bojā padomju aviācijas uzlidojumā jeb Pavēle Nr. 083,” Kara muzejs/Latvian War Museum, accessed February 29, 2024, … Continue reading Haosa dēļ bija vairāk upuru, bojā gājušo un ievainoto, jo sprādzieni dažus no viņiem pārsteidza nesagatavotus uzsverot: tādas bija briesmas, ar kurām saskārās jaunie gaisa spēku izpalīgi.
Autors: Sergejs Āboliņš
Im Herbst 1993 entstand eine Initiative zur Errichtung einer Gedenkstätte für die am Flugabwehrdienst in Riga beteiligten Personen. Das Projekt wurde von J. Spreslis, R. Slaidiņš, A. Reicis, H. Rupeiks und P. Veidelis zusammen mit den Familien der an den Verteidigungsbemühungen Beteiligten vorangetrieben.[16]Irēna Lagzdiņa, “Iedegt cerību.” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija,” December 19, 1994, … Continue reading
Die Wurzeln dieses Vorhabens reichen bis in das Jahr 1993 zurück, wurden jedoch durch die Besetzung Lettlands durch die Sowjetunion bis 1991 behindert. Während dieser Zeit war es nicht möglich, eine Genehmigung für die Errichtung eines Denkmals zu erhalten. Der Anstoß zur Errichtung des Denkmals ging von den Anwohnern und den überlebenden Teilnehmern der Luftabwehr aus.
Die Finanzierung des Denkmals wurde vor allem von J. Spreslis, R. Slaidiņš, A. Reicis, H. Rupeiks und P. Veidelis übernommen. Ihr kollektives Engagement unterstrich den Wunsch, der Opfer und Anstrengungen derjenigen zu gedenken, die an der Verteidigung Rigas in schwierigen Zeiten beteiligt waren.
Die Realisierung des Projekts erforderte eine sorgfältige Planung und Koordination. In Zusammenarbeit mit den Familien der an der Luftangriffsverteidigung Beteiligten meisterten die Initiatoren bürokratische Herausforderungen. Die Denkmalbehörde von Riga spielte eine entscheidende Rolle, indem sie die Eigentumsrechte an dem Denkmal übernahm und die Genehmigung für dessen Bau erteilte.
Der Entwurf von Raimonds Slaidiņš, einem Architekten mit einer persönlichen Beziehung zu diesem Thema, beinhaltete eine 1,9 Meter hohe Dolomitsteinmauer. Auf dieser Struktur wurde eine graue Schieferplatte angebracht, die ein Kreuz und die lettische Nationalflagge vor dem Hintergrund von drei Sternen, die die aufgehende Sonne symbolisieren, trägt. Eine Inschrift auf der Schieferplatte erinnert an die Menschen, die bei dem Luftangriff am 19. September 1944 ums Leben kamen.[17]Rīgas Pieminekļu Agentūra, “Piemineklis Gaisa spēku izpalīgiem,” accessed February 29, 2024, https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=172
Im Laufe der Zeit wurde der Denkmalkomplex sorgfältig gepflegt und erweitert. Jedes Jahr Ende September ist es ein Treffpunkt für Kriegsveteranen, Angehörige von Verstorbenen und andere, die den Betroffenen der tragischen Ereignisse von 1944 die Ehre erweisen wollen.[18]Valija Berkina, “Rosīga mūža 80 gadi,” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, June 23, 2007, … Continue reading
Autor: Sergejs Āboliņš
Übersetzer: Jan Otto
In the autumn of 1993, an initiative emerged to construct a memorial monument dedicated to individuals involved in the air raid defense on Riga. The project was spearheaded by J. Spreslis, R. Slaidiņš, A. Reicis, H. Rupeiks, and P. Veidelis, alongside the families of those associated with the defense efforts.[19]Irēna Lagzdiņa, “Iedegt cerību.” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija,” December 19, 1994, … Continue reading
This undertaking had its roots predating 1993, but it faced impediments due to Latvia’s occupation by the Soviet Union until 1991. During this period, obtaining permission to erect a monument proved unattainable. The impetus for the memorial’s creation emanated from local residents and surviving participants in the air raid defense.
The monument’s financing predominantly originated from J. Spreslis, R. Slaidiņš, A. Reicis, H. Rupeiks, and P. Veidelis. Their collective commitment underscored a desire to commemorate the sacrifices and efforts of those involved in the defense of Riga during challenging times.
The realization of the project required meticulous planning and coordination. In collaboration with the families of air raid defense participants, the initiators navigated bureaucratic challenges. Riga’s Monument Agency played a pivotal role by providing ownership and granting permission for the monument’s construction.
The design, conceptualized by Raimonds Slaidiņš, an architect with a personal connection to the cause, featured a 1.9-meter dolomite stone wall. Upon this structure, a gray slate was elevated, bearing a cross and the national flag of Latvia against the backdrop of three stars symbolizing the rising sun’s rays. An inscription on the slate commemorates the individuals who perished in the air raid on September 19, 1944.[20]Rīgas Pieminekļu Agentūra, “Piemineklis Gaisa spēku izpalīgiem,” accessed February 29, 2024, https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=172
Over time, the monument complex has undergone careful maintenance and enhancements. Annually, in late September, it serves as a gathering point for war veterans, relatives of the deceased, and others who wish to pay respects to those affected by the tragic events of 1944.[21]Valija Berkina, “Rosīga mūža 80 gadi,” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, June 23, 2007, … Continue reading
Author: Sergejs Āboliņš
1993. gada rudenī radās iniciatīva uzcelt piemiņas pieminekli, kas būtu veltīts personām, kuras bija iesaistītas Rīgas pretgaisa aizsardzības pasākumos. Projekta iniciatori bija J. Spreslis, R. Slaidiņš, A. Reicis, H. Rupeiks un P. Veidelis, kā arī ar aizsardzību saistīto personu ģimenes.[22]Irēna Lagzdiņa, “Iedegt cerību.” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija,” December 19, 1994, … Continue reading
Šim pasākumam pirmsākumi meklējami jau pirms 1993. gada, taču tas saskārās ar šķēršļiem, jo Latvija līdz 1991. gadam bija Padomju Savienības okupēta. Šajā laikā atļaujas saņemšana pieminekļa uzstādīšanai izrādījās neiespējama. Impulsu pieminekļa izveidei deva vietējie iedzīvotāji un izdzīvojušie pretgaisa aizsardzības dalībnieki.
Pieminekļa finansējums galvenokārt nāca no J. Spresļa, R. Slaidiņa, A. Reica, H. Rupeika un P. Veideļa. Viņu kopīgais ieguldījums pasvītroja vēlmi pieminēt Rīgas aizsardzībā iesaistīto cilvēku upurus un pūles grūtajos laikos.
Projekta īstenošana prasīja rūpīgu plānošanu un koordināciju. Sadarbībā ar pretgaisa aizsardzības pasākumu dalībnieku ģimenēm iniciatori pārvarēja birokrātiskos izaicinājumus. Rīgas Pieminekļu aģentūrai bija izšķiroša loma, nodrošinot īpašumtiesības un piešķirot atļauju pieminekļa būvniecībai.
Arhitekta Raimonda Slaidiņa, kurš ir personīgi saistīts ar šo notikumu, izstrādātā projekta koncepcija ietvēra 1,9 metrus garu dolomīta akmens sienu. Uz šīs konstrukcijas tika pacelts pelēks šīferis, uz kura bija izvietots krusts un Latvijas valsts karogs uz trīs zvaigžņu fona, kas simbolizēja uzlecošās saules starus. Uz šīfera bija uzraksts, kas pieminēja 1944. gada 19. septembra gaisa uzlidojumā bojāgājušos.[23]Rīgas Pieminekļu Agentūra, “Piemineklis Gaisa spēku izpalīgiem,” accessed February 29, 2024, https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=172
Laika gaitā pieminekļa komplekss ir rūpīgi uzturēts un labiekārtots. Katru gadu septembra beigās tas kalpo par pulcēšanās vietu kara veterāniem, bojāgājušo tuviniekiem un citiem, kas vēlas izrādīt cieņu 1944. gada traģiskajos notikumos cietušajiem.[24]Valija Berkina, “Rosīga mūža 80 gadi,” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, June 23, 2007, … Continue reading
Autors: Sergejs Āboliņš
| ↑1 | Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā.(1939–1945) (Rīga: Jumava, 2008), S. 403–405. |
|---|---|
| ↑2 | Arturs Silgailis, Latviešu leģions (Rīga: Junda, 2001), S. 232–238. |
| ↑3, ↑8, ↑13 | “Gaisa spēku izpalīgi,” Wikipedia, accessed February 29, 2024, https://lv.wikipedia.org/wiki/Gaisa_spēku_izpalīgi#cite_ref-2; Ilgvars Ozols, “Bijušije “gaisa spēku izpalīgi-izpalīdzes” atsaucities!,” Latvija Amerikā, May 8, 1993, p. 6, http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:35296|article:DIVL156|query:gaisa%20spēku%20izpalīgi%20 |
| ↑4, ↑9, ↑14 | Eduards Ciblis, “Ar Latviju sirdī. Klusi, dziļi, visu mūžu,” Latvijas Vēstnesis, October 29, 1999, https://www.vestnesis.lv/ta/id/16854 |
| ↑5, ↑10, ↑15 | Jānis Tomaševskis, “Latviešu jaunieši iet bojā padomju aviācijas uzlidojumā jeb Pavēle Nr. 083,” Kara muzejs/Latvian War Museum, accessed February 29, 2024, https://www.karamuzejs.lv/lkm/latviesu-jauniesi-iet-boja-padomju-aviacijas-uzlidojuma-jeb-pavele-nr-083 |
| ↑6 | Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā.(1939–1945) (Rīga: Jumava, 2008), pp. 403–405. |
| ↑7 | Arturs Silgailis, Latviešu leģions (Rīga: Junda, 2001), pp. 232–238. |
| ↑11 | Inesis Feldmanis, Latvija Otrajā pasaules karā.(1939–1945) (Rīga: Jumava, 2008), 403–405. |
| ↑12 | Arturs Silgailis, Latviešu leģions (Rīga: Junda, 2001), 232–238. |
| ↑16, ↑19, ↑22 | Irēna Lagzdiņa, “Iedegt cerību.” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija,” December 19, 1994, http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:80333|article:DIVL485|query:Gaisa%20spēku%20izpalīgu%20 |
| ↑17, ↑20, ↑23 | Rīgas Pieminekļu Agentūra, “Piemineklis Gaisa spēku izpalīgiem,” accessed February 29, 2024, https://www.rigaspieminekli.lv/?lapa=piemineklis&zanrs=1&rajons=2&id=172 |
| ↑18, ↑21, ↑24 | Valija Berkina, “Rosīga mūža 80 gadi,” Brīvā Latvija: Apvienotā “Londonas Avīze” un “Latvija”, June 23, 2007, http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:65905|article:DIVL365|query:Gaisa%20spēku%20izpalīgiem%20 |
Visit our digital city tour:
