In Stein Gemeißelt

Set in Stone
Высечаны ў камені
Izcirsts akmenī

Biķernieku memoriāls nacisma upuru piemiņai

Biķernieki memorial for the victims of Nazi rule · Biķernieki Denkmal für die Opfer der NS-Herrschaft · Мемарыял ахвярам нацызму ў Бікерніеках
Eingang zum Bikernieki Denkmal

3D Model

360° Panorama

Während des Zweiten Weltkriegs ermordeten die Nazi-Besatzungstruppen im Wald von Biķernieki mehr Menschen als an jedem anderen Ort in Lettland. Diese Tragödie ereignete sich zwischen dem Sommer 1941 und dem Herbst 1944. Es gibt 55 Massengräber unterschiedlicher Größe, die sich über eine Fläche von 2.885 m² erstrecken. Der Biķernieki-Wald befindet sich etwa 9 km außerhalb des Stadtzentrums von Riga. Noch vor Kriegsende begann eine sowjetische Kommission mit der Erfassung und Erforschung der Nazi-Verbrechen. Sie schätzte, dass im Biķernieki-Wald 46.500 Menschen ermordet worden waren. Diese Zahl war nur ein Schätzwert, denn als sowjetische Experten im Spätherbst 1944 mit der Untersuchung der Massengräber begannen, fand man in den Gräbern nur noch Asche und die Überreste schwarzer, halb verbrannter Leichen, die mit Dieselöl bedeckt waren. Derzeit gehen Forscher davon aus, dass die Gesamtzahl der dort ermordeten und verscharrten Opfer 35.000 nicht übersteigt.

Die direkte Verantwortung für die Morde im Biķernieki-Wald trägt der SD, eine Unterabteilung der SS (Sicherheitspolizei). Zu den SD-Einheiten gehörte auch der lettische Kollaborateur Viktors Arājs und sein so genanntes Kommando Arājs, eine Hilfspolizeieinheit.[1]Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), S. 224. Die ersten Morde fanden gleich zu Beginn der Besatzung statt. Im Juli 1941 wurden jüdische Gefangene im Zentralgefängnis von Riga erschossen. Die NS-Dokumente über die Morde sind nur in fragmentarisch erhalten. Aus ihnen geht hervor, dass in den ersten zwei Wochen der Besatzung 2.300 lettische Juden im Wald von Biķernieki ermordet wurden.[2]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading Bis zum Ende der NS-Besatzung wurden dort etwa 5.000 Juden aus Riga getötet.[3]Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), 224. Hinzu kamen noch etwa 11.000 bis 12.000 deportierte Juden aus Deutschland, Österreich und Tschechien, die ebenfalls Biķernieki-Wald ermordet wurden.[4]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading

Die Zahl der sowjetischen Kriegsgefangenen, die der SD im Wald von Biķernieki umbrachte, lässt sich nicht mehr genau bestimmen. Es waren sicherlich Tausende, aber nicht Zehntausende, wie es manchmal in sowjetischen Quellen heißt. Der SD kontrollierte alle Vorgänge im Wald von Biķernieki. Die Kriegsgefangenenlager hingegen fielen unter die Verantwortung der Wehrmacht. Der SD hätte nicht zugelassen, dass eine andere NS-Behörde einen so großen Teil seines Territoriums übernimmt. Insgesamt muss davon ausgegangen werden, dass die Zahl der im Biķernieki-Wald verscharrten Kriegsgefangenen nicht mehr als 10.000 betrug.[5]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading

Autor:innen: Roberts Regnārs Zakreševskis, Kristaps Melnis

Übersetzer: Jan Otto

During World War II, Nazi occupation forces murdered more people in Biķernieki forest than in any other place in Latvia. This tragedy occurred between the summer of 1941 and autumn 1944. There are 55 mass graves of varying sizes stretching over an area of 2.885 m². The Biķernieki forest is located about 9 km outside the Riga city center. Even before the end of the war, a Soviet commission began to record and research the Nazi crimes. They estimated that 46.500 people were murdered in the Biķernieki forest. This figure was only an approximation, because when Soviet experts began to examine the mass graves in late autumn 1944, all that was found in the graves was ashes and the remains of black half-burned corpses covered with diesel oil. Currently, researchers estimate that total number of victims murdered and buried there did not exceed 35.000.

Direct responsibly for the murders in the Biķernieki forest falls onto the SD, which was a sub-division of the SS (security police). Among the SD units was also the Latvian collaborator Viktors Arājs and his so called Arājs commando, an auxiliary police unit.[6]Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), p. 224. The first murders took place at the very beginning of the occupation. In July 1941, Jewish prisoners at the Riga Central Prison were shot. The Nazi documents about the murders have been preserved only in very fragmentary form. They reveal that 2.300 Latvian Jews were murdered in the Biķernieki forest during the first two weeks of the occupation.[7]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading Until the end of the Nazi occupation, about 5.000 Jews from Riga were murdered there.[8]Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), p. 224. In addition, about 11.000 to 12.000 of deported Jews from Germany, Austria and Czechia were also murdered at Biķernieki forest.[9]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading

The numbers of Soviet prisoners of war that the SD murdered at Biķernieki forest can no longer be determined exactly. It was certainly thousands, but not tens of thousands, as sometimes stated in Soviet sources. All events in the Biķernieki forest were under the control of the SD. The POW camps, on the other hand, were under the control of the Wehrmacht. The SD would not have allowed another Nazi authority to take over such a large a part of its territory. All in all, it must be assumed that the number of POWs buried in the Biķernieki forest was not greater than 10.000.[10]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading

Authors: Roberts Regnārs Zakreševskis, Kristaps Melnis

Nacistu okupācijas spēki Otrā pasaules kara laikā Biķernieku mežā nogalināja vairāk cilvēku nekā jebkurā citā vietā Latvijā. Šī traģēdija notika no 1941. gada vasaras līdz 1944. gada rudenim 2.885 m² plašā teritorijā. Šeit atrodas 55 dažāda lieluma masu kapi. Biķernieku mežs atrodas apmēram 9 km attālumā no Rīgas centra. Jau pirms kara beigām padomju komisija sāka reģistrēt un pētīt nacistu noziegumus. Tad tika uzskatīts, ka Biķernieku mežā tika nogalināti 46500 cilvēki. Šis skaitlis bija tikai aptuvens rādītājs, jo, kad 1944. gada vēlā rudenī padomju eksperti sāka veikt masu kapu apskati, bedrēs tika atrasti pelni un melnas, pussadegušas līķu atliekas, kas salipušas ar dīzeļdegvielu. Tiek pieņemts, ka kopējais upuru un apglabāto skaits nepārsniedza 35.000 cilvēku.

Par slepkavībām Biķernieku mežā tieši atbildīga bija SD (drošības policija), kas bija SS sastāvdaļa. SD pakļautībā bija latviešu kolaboracionista Viktora Arāja vadītā palīgpolicijas vienība, tā saucamā Arāja komanda.[11]Andrew Ezergailis, Holokausts vācu okupētajā Latvijā (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999), 218. Pirmās slepkavības notika jau pašā okupācijas sākumā. 1941. gada jūlijā tika nošauti Rīgas Centrālcietuma ieslodzītie ebreji. Nacistu dokumenti par šīm slepkavībām ir saglabājušies tikai ļoti fragmentāri. Tie atklāj, ka pirmajās divās okupācijas nedēļās Biķernieku mežā nogalināti 2.300 Latvijas ebreju.[12]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading Līdz nacistu okupācijas beigām šeit nogalināja apmēram 5.000 Rīgas ebreju.[13]Andrew Ezergailis, Holokausts vācu okupētajā Latvijā (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999), 218. Bez tam Biķernieku mežā tika nogalināti vēl 11.000 līdz 12.000 ebreju, kas bija deportēti no Vācijas, Austrijas un Čehijas.[14]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading

Biķernieku mežā SD nogalināto karagūstekņu skaitu vairs precīzi noteikt nevar. Tie noteikti bija tūkstoši, bet ne desmiti tūkstošu, kā dažkārt apgalvots padomju avotos. Visus notikumus Biķernieku mežā kontrolēja SD, savukārt karagūstekņu nometnes atradās vērmahta kontrolē. SD nebūtu ļāvis citām nacistu institūcijām pārņemt varu savā teritorijā. Kopumā jāpieņem, ka Biķernieku mežā apbedīto karagūstekņu skaits noteikti nebija lielāks par 10.000.[15]Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: … Continue reading

Autori: Roberts Regnārs Zakreševskis, Kristaps Melnis

Vor der Errichtung der heutigen Gedenkstätte war die Stelle der Massengräber mit einem Gedenkstein markiert, der in den frühen 1960er Jahren errichtet wurde. Darauf stand geschrieben: „Im Biķernieki-Wald haben deutsche faschistische Invasoren 1941-1944 brutal 46.500 unschuldige Menschen getötet“. In typisch sowjetischer Manier wurde nicht erwähnt, wer die Opfer waren. In den 1980er Jahren war die Gedenkstätte in einem verwahrlosten Zustand, [16]Bernhard Press, The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945 (Evanston: Northwestern University Press, 2000), S. 50. was die Aufmerksamkeit westlicher Medien auf sich zog, die Druck auf die Sowjetunion ausübten, die Gedenkstätte zu renovieren.[17]Ivars Austers. “Holokausta piemiņas vietas PSRS radīja Rietumu spiediena dēļ. Saruna par ebreju memoriāliem.” From: LSM 01.11.2020, … Continue reading Die Planungen für die neue Gedenkstätte begannen 1987, wurden jedoch 1990 durch die Unabhängigkeitsbestrebungen Lettlands unterbrochen. Auf Initiative von Erik Herzl, dessen Eltern in Biķernieki ermordet worden waren, wurden die Planungen 1993 wiederaufgenommen. Die zweite Bauphase der Gedenkstätte dauerte von 1995 bis 2000.[18]Ojārs Spārītis, Riga’s Monuments and Decorative Sculptures (Rīga: Nacionālais Apgāds, 2007), S. 96.

Der leitende Architekt des Projekts war Sergejs Rižs, der vom Architekturbüro „Malas“ und Erich Herzl unterstützt wurde. Wichtige Beiträge kamen vom Österreichischen Schwarzen Kreuz, vom Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge, von den Regierungen Deutschlands, Österreichs und Tschechiens sowie von den Mitgliedsstädten des Deutschen Riga Komitees.

Das Mahnmal wurde 2001 fertig gestellt und im selben Jahr am 30. November, dem ersten Tag des Massenmordes an den lettischen Juden, enthüllt. Während der Zeremonie deponierten Vertreter des Deutschen Riga Komitees 21 Bronzekisten in den Sarkophag unter dem zentralen Mahnmal. In den Kästen sind die Namen der jüdischen Opfer aufgeführt, die aus Deutschland, Österreich und Tschechien deportiert wurden.[19]Volksbund — Gemeinsam für den Frieden. Kriegsgräberstätten: Riga Bikernieki. From: https://kriegsgraeberstaetten.volksbund.de/friedhof/riga-bikernieki.

Beim Betreten der Gedenkstätte wird man von beschrifteten Tafeln empfangen, die mit einer Zeile des lettischen Dichters Ojārs Vācietis eingeleitet werden: „Möge die Erinnerung unvergänglich bleiben…“, gefolgt von einer Beschreibung des Ortes und der Gedenkstätte. Folgt man dem Weg in den Wald, gelangt man zur Hauptgedenkstätte mit den Grabstätten und dem zentralen Sarkophag. Der Sarkophag trägt eine Inschrift aus dem Buch Hiob 16,18: „O Erde, bedecke mein Blut nicht; möge mein Schrei niemals ruhen!“. Der Architekt hat die Gedenkstätte als Begräbnisstätte gemäß der jüdischen Tradition gestaltet. Wie auf jüdischen Friedhöfen legen trauernde Besucher kleine Steine neben die Schilder am Sarkophag, die die 51 Städte bezeichnen, in denen die jüdischen Opfer vor ihrer Deportation nach Riga lebten, darunter auch Osnabrück. Insgesamt gibt es 40 Gedenksäulen mit Symbolen für die Opfer – ein Kranz für die sowjetischen Kriegsgefangenen, ein Davidstern für die Juden und Kreuze für andere christliche Zivilopfer.

Autor:innen: Roberts Regnārs Zakreševskis, Kristaps Melnis

Übersetzer: Jan Otto

Before the creation of the current memorial, the site of the mass graves was marked with a memorial stone made during the early 1960s. Written on it was – “In the Biķernieki forest 1941-1944 German-Fascist invaders brutally killed 46.500 innocent people”. In typical Soviet fashion it did not mention who any of the victims were. By the 1980s, the memorial had reached a neglected state,[20]Bernhard Press, The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945 (Evanston: Northwestern University Press, 2000) p. 50. which caught the attention of western media, who put pressure on the Soviet Union to renovate it.[21]Ivars Austers. “Holokausta piemiņas vietas PSRS radīja Rietumu spiediena dēļ. Saruna par ebreju memoriāliem.” From: LSM 01.11.2020, … Continue reading Planning for the new memorial started in 1987 but got interrupted in 1990 by Latvia’s struggle for independence. Restarted again in 1993 on the initiative of Erik Herzl, whose parents had been murdered in Biķernieki, the second phase of the memorial’s construction lasted from 1995 to 2000.[22]Ojārs Spārītis, Riga’s Monuments and Decorative Sculptures (Rīga: Nacionālais Apgāds, 2007) p. 96.

The lead architect of the project was Sergejs Rižs, who was assisted by the architect office „Malas“ and Erich Herzl. Important contributions came from the Austrian Black Cross, the German War Graves Commission, the governments of Germany, Austria and Czechia, and the member cities of the German Riga Committee.

The memorial was finished in 2001 and unveiled the same year on November 30th, the first date of the mass murder of Latvia’s Jews. During the ceremony, representatives of the German Riga Committee deposited 21 bronze boxes into the sarcophagus under the central memorial. The boxes list the names of the Jewish victims, who were deported from Germany, Austria, and Czechia.[23]Volksbund — Gemeinsam für den Frieden. Kriegsgräberstätten: Riga Bikernieki. From: https://kriegsgraeberstaetten.volksbund.de/friedhof/riga-bikernieki.

When entering the site, you are met with inscribed plaques introduced by a line from the Latvian poet Ojārs Vācietis “Let memory remain unfading…,” followed by a description of the site and the memorial. Following the road into the forest, you reach the main memorial with the burial grounds and the central sarcophagus. That has an inscription from the book of Job 16:18 “O earth, do not cover my blood; may my cry never be laid to rest!”. The architect designed the memorial as a burial ground according to Jewish tradition. Just as in those burial grounds, mourning visitors add small stones next to the signs on the sarcophagus denoting the 51 cities, including Osnabrück, where the Jewish victims lived before their deportation to Riga. In total, there are 40 memorial pillars with symbols for the victims – a wreath for the Soviet prisoners of war, a star of David for Jews, and crosses for other Christian civilian victims.

Authors: Roberts Regnārs Zakreševskis, Kristaps Melnis

Pirms pašreizējā memoriāla izveides masu kapu vietu iezīmēja 1960. gadu sākumā izveidots piemiņas akmens. Uz tā bija rakstīts – “Biķernieku mežā 1941-1944 vācu-fašistiskie iebrucēji zvērīgi nogalināja 46.500 mierīgu iedzīvotāju”. Tipiskā padomju stilā tajā nebija minēts, kas bija upuri. 1980. gados memoriāls bija pilnīgi novārtā atstāts,[24]Bernhard Press, The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945 (Evanston: Northwestern University Press, 2000), 50. kas piesaistīja rietumu plašsaziņas līdzekļu uzmanību un spiedienu uz Padomju Savienību, lai tos sakārtotu.[25]Ivars Austers. “Holokausta piemiņas vietas PSRS radīja Rietumu spiediena dēļ. Saruna par ebreju memoriāliem.” No: LSM 01.11.2020, … Continue reading Jaunā memoriāla plānošana sākās 1987. gadā, bet 1990. gadā to pārtrauca neatkarības cīņa. Memoriāla izveide atsākās 1993. gadā pēc Ērika Hercla iniciatīvas, kura vecāki tika nogalināti Biķernieku mežā; memoriāla plānošanas otrā fāze notika laikā posmā no 1995. līdz 2000. gadam.[26]Ojārs Spārītis, Riga’s Monuments and Decorative Sculptures (Rīga: Nacionālais Apgāds, 2007), 96.

Projekta vadītājs bija arhitekts Sergejs Rižs, viņa asistenti bija Ēriks Hercls un kolēģi no arhitektu biroja “Malas”. Nozīmīgu ieguldījumu sniedza Austrijas Melnais krusts, Vācijas Kara apbedījumu komisija, Vācijas, Austrijas un Čehijas valdības, kā arī Vācu Rīgas komitejas dalībpilsētas.
Memoriālu pabeidza 2001. gadā un atklāja tā pašā gada 30. novembrī. Ceremonijas laikā Vācu Rīgas komitejas pārstāvji sarkofāgā zem centrālā memoriāla ievietoja 21 bronzas kasti, kurā bija saraksti ar no Vācijas, Austrijas un Čehijas deportēto upuru vārdiem.[27]Volksbund — Gemeinsam für den Frieden. Kriegsgräberstätten: Riga Bikernieki. No: https://kriegsgraeberstaetten.volksbund.de/friedhof/riga-bikernieki.

Ejot uz memoriālu, jūs sagaida plāksnes ar uzrakstiem, kuras ievada dzejnieka Ojāra Vācieša rindiņa “Atmiņa lai paliek neaizdzīstoša…”, kam seko memoriāla un tā vēstures apraksts. Sekojot ceļā dziļāk mežā, jūs sasniedzat galveno memoriālu ar apbedījuma vietām un centrālo sarkofāgu. Tam ir uzraksts no Vecās Derības Ījaba grāmatas (16:18): “Zeme, manas asinis neapsedz un manus kliedzienus neapslēp!” Arhitekts projektēja memoriālu kā apbedījumu vietu, kas veidota atbilstoši ebreju tradīcijām. Tāpat kā ebreju kapsētā, sērojošie apmeklētāji šeit novieto mazus akmeņus blakus zīmēm uz sarkofāga, kas apzīmē 51 pilsētu, kurās holokausta upuri dzīvoja pirms viņu deportācijas uz Rīgu. Visapkārt mežam ir 40 piemiņas stabi ar simboliskām piemiņas zīmēm – ērkšķu vainagiem karagūstekņiem, Dāvida zvaigznēm ebrejiem un krustiem – civiliedzīvotājiem.

Autori: Roberts Regnārs Zakreševskis, Kristaps Melnis

Mediengalerie

References
1 Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), S. 224.
2, 4, 5, 7, 9, 10 Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: https://www.riga-komitee.eu/en/gedenkstaetten/riga-bikernieki-graves-and-memorial-site.
3 Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), 224.
6, 8 Andrew Ezergailis, The Holocaust in Latvia 1941-1944. The Missing Center (Riga: The Historical Institute of Latvia, 1996), p. 224.
11, 13 Andrew Ezergailis, Holokausts vācu okupētajā Latvijā (Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1999), 218.
12, 14, 15 Riga-Komitee — Städtebündnis für das Erinnern und Gedenken an die Deportation von Jüdinnen und Juden. Riga-Bikernieki Graves and Memorial Site. From: https://www.riga-komitee.eu/en/gedenkstaetten/riga-bikernieki-graves-and-memorial-site.
16 Bernhard Press, The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945 (Evanston: Northwestern University Press, 2000), S. 50.
17, 21 Ivars Austers. “Holokausta piemiņas vietas PSRS radīja Rietumu spiediena dēļ. Saruna par ebreju memoriāliem.” From: LSM 01.11.2020, https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/holokausta-pieminas-vietas-psrs-radija-rietumu-spiediena-del-saruna-par-ebreju-memorialiem.a379965/.
18 Ojārs Spārītis, Riga’s Monuments and Decorative Sculptures (Rīga: Nacionālais Apgāds, 2007), S. 96.
19, 23 Volksbund — Gemeinsam für den Frieden. Kriegsgräberstätten: Riga Bikernieki. From: https://kriegsgraeberstaetten.volksbund.de/friedhof/riga-bikernieki.
20 Bernhard Press, The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945 (Evanston: Northwestern University Press, 2000) p. 50.
22 Ojārs Spārītis, Riga’s Monuments and Decorative Sculptures (Rīga: Nacionālais Apgāds, 2007) p. 96.
24 Bernhard Press, The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945 (Evanston: Northwestern University Press, 2000), 50.
25 Ivars Austers. “Holokausta piemiņas vietas PSRS radīja Rietumu spiediena dēļ. Saruna par ebreju memoriāliem.” No: LSM 01.11.2020, https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/holokausta-pieminas-vietas-psrs-radija-rietumu-spiediena-del-saruna-par-ebreju-memorialiem.a379965/.
26 Ojārs Spārītis, Riga’s Monuments and Decorative Sculptures (Rīga: Nacionālais Apgāds, 2007), 96.
27 Volksbund — Gemeinsam für den Frieden. Kriegsgräberstätten: Riga Bikernieki. No: https://kriegsgraeberstaetten.volksbund.de/friedhof/riga-bikernieki.

Visit our digital city tour: